Benzoskābes konservanti iedarbojas uz to nedisociētajām molekulām. Neresociētai benzoskābei ir spēcīga lipofilitāte, un tā var viegli iek?ūt ?ūnās caur ?ūnu membrānām, traucējot mikrobu ?ūnu membrānu, piemēram, pelējuma un baktēriju, caurlaidību, kavējot aminoskābju uzsūk?anos ?ūnu membrānās. Benzoskābes molekulas, kas nonāk ?ūnās, paskābina uzkrāto sārmu, kavē mikrobu ?ūnās eso?o elpo?anas enzīmu darbību un tādējādi pilda konservanta lomu.

Benzoskābe ir pla?a spektra pretmikrobu līdzeklis, kas labi iedarbojas uz raugu, pelējumu un da?ām baktērijām. Maksimāli pie?aujamā lieto?anas diapazonā tam ir inhibējo?a iedarbība uz da?ādām baktērijām pie pH vērtībām zem 4,5.

Sorbīnskābei un kālija sorbātam ir zemāka toksicitāte nekā benzoskābei, labāka konservējo?ā iedarbība nekā nātrija benzoātam, un tie ir dro?āki. Benzoskābes un nātrija benzoāta priek?rocības ir to stabilitāte gaisā un zemākas izmaksas. Bet noslēgtā stāvoklī sorbīnskābe un kālija sorbāts arī ir ?oti stabili, kālija sorbātam ir laba termiskā stabilitāte un sadalī?anās temperatūra līdz 270 ℃. Nelielā pievienoto pārtikas piedevu daudzuma dē? tas būtiski nepalielina ga?as produktu pa?izmaksu. Tāpēc daudzas valstis pakāpeniski ir pie?ēmu?as sorbīnskābi un kālija sorbātu kā benzoskābes un nātrija benzoāta aizstājējus.

Turklāt benzoskābei ir zema ??īdība skābos apstāk?os. Nevienmērīgi maisot, var rasties lokāla benzoskābes kristalizācija, kas izraisa pārmērīgu piedevu daudzumu vietējos produktos. Benzoskābei ir arī antagonistiska iedarbība uz kalcija hlorīdu un līdzīga ietekme uz nātrija hlorīdu, izosviestskābi, glikonskābi, cisteīna sā?iem utt. Benzoskābes pievieno?ana var izraisīt arī savelko?u iedarbību pārtikā un pat izjaukt ga?as produktu gar?u. Tāpēc ga?as pārstrādē nav ieteicams izmantot benzoskābi un nātrija benzoātu kā konservantus.

Faktiski benzoskābes un nātrija benzoāta pievieno?ana nav ga?as produktu konservē?anas metode. Izmantojot dabiskos konservantus, piemēram, nizīnu, hitozānu, gar?vielu ekstraktu u.c., var panākt arī antibakteriālu un konservējo?u efektu, kas arī ir ga?as nozares attīstības virziens. Ga?as produktu saglabā?anu un konservē?anu var panākt arī, uzlabojot pārstrādes apstāk?us, uzlabojot pārtikas iepakojumu, produktu termisko apstrādi vai apstaro?anu, kā arī uzglabājot zemā temperatūrā. Galu galā vissvarīgākais ir stiprināt higiēnas pārvaldību un samazināt piesār?ojumu no avota