Kopumā Japānas funkcionālās pārtikas rūpniecības attīstību nevar nodalīt no politikas veicinā?anas. Japānas funkcionālā pārtika ir sadalīta īpa?ā funkcionālā pārtika, uztura funkcionālā pārtika un funkcionālā mar?ē?ana pārtikas trīs kategorijās, klasifikācijas ievie?anu un klasifikācijas pārvaldību. Tirgus ir nobriedis un mēdz būt piesātināts, un Japānas veselības aprūpes nozarē ir trīs politikas pielāgojumi. Tirgus izaugsmes palēninā?anās gadījumā politikas sliek??a papla?inā?ana ir veicinājusi nozares mēroga pieaugumu.

Pirms 2005.?gada: Japāna piedzīvoja tre?ās uz ceturtās patēri?a laikmeta pārmai?as, piedzīvoja burbu?ekonomiku un finan?u bankrotu, un lūpu krāsas efekts bija acīmredzams ekonomiskās depresijas apstāk?os; Tajā pa?ā laikā Japānas iedzīvotāju noveco?anās un patērētāju tēri?u pieaugums medicīniskajai aprūpei ir veicinājis strauju veselības aprūpes produktu nozares mēroga pieaugumu.

Pēc 2005.?gada: kopumā Japānas funkcionālās pārtikas pieauguma temps no augsta līme?a nokritās uz zemu viencipara līmeni un savulaik epidēmijas ietekmē k?uva negatīvs, galvenokārt tāpēc, ka nozare ir pārgājusi straujās izaugsmes periodu, zemestrīces ietekmes un iek?ējā pieprasījuma trūkuma gadījumā pat funkcionālās mar?ē?anas sistēmas ievie?ana nav mainījusi nozares lēnas izaugsmes tendenci. Ta?u tas nenozīmē, ka funkcionālās pārtikas nozarei nav gai?u punktu, starp kuriem pēc politikas ievie?anas strauji uzkarsis apak?nozares sporta uztura tirgus, savulaik pārspējot 25% pieaugumu, un veselības aprūpes produktu nozares īpatsvars pieaudzis no 4,2% 2009.gadā līdz 11% 2023.gadā.

Aplūkojot Japānas funkcionālās pārtikas tirgus segmentus, uztura bagātinātāju mērogs joprojām ir pirmais ?ajā nozarē, un sporta uztura joma pakāpeniski parādās ar 12% pieauguma tempu pēdējo piecu gadu laikā. Saska?ā ar Euromonitor datiem, no 2009. līdz 2023. gadam uztura bagātinātāju nozares īpatsvars uzrādīja samazinā?anās tendenci, ta?u tā joprojām pavēra ievērojamu plaisu no citām nozarēm, un tās īpatsvars ir saglabājies top1. Tradicionālo baro?anas un svara kontroles nozaru kopējais mērogs un īpatsvars ir samazinājies; Sporta uztura tirgus veidoja vismazāko īpatsvaru, bet uzrādīja skaidru aug?upejo?u tendenci, CAGR5 un CAGR10 attiecīgi 12,0%/9,3%. 2023.?gadā kopējā uztura bagātinātāju/svara regulē?anas/tradicionālā tonizējo?ā/sporta uztura tirgus da?a ?etrās smalko molekulu funkcionālās pārtikas nozarēs ir attiecīgi 61,2%, 6,0%, 21,7% un 11,0%, un sporta uzturs ir pārspējis svara pārvaldību, lai k?ūtu par tre?o lielāko funkcionālās pārtikas tirgu.

Sporta uztura tirgus: pakāpeniski augo?a funkcionālās pārtikas ni?a, piedalās piena pārstrādes uz?ēmumi. Olbaltumvielu uz?em?ana uz vienu iedzīvotāju Japānā pēdējos gados ir samazinājusies līdz tādam pa?am līmenim kā pagāju?ā gadsimta piecdesmitajos gados, galvenokārt tāpēc, ka tiek ievērotas pārmērīgas diētas un apzināti ē?anas paradumi, kas pārāk daudz koncentrējas uz dārze?iem, kā rezultātā tiek uz?emts nepietiekams daudzums. 2020.?gada 4.?novembrī Meiji publicēja pētījumu, kurā pirmo reizi tika parādīta vispārēja pozitīva korelācija starp ikdienas olbaltumvielu uz?em?anu un musku?u masas pieaugumu. Sporta uztura produkti pakāpeniski pieaug fitnesa grupu un vispārējo grupu ikdienas olbaltumvielu piedevu vajadzībām. Līdz ?im da?āda veida uz?ēmumu līdzdalība veselīgas pārtikas nozares ?ēdē galvenokārt ir sadalīta divos veidos:

Re?istrējieties, lai k?ūtu par konkrētu funkcionālo pārtiku, ta?u lielākā da?a no ?iem uz?ēmumiem ir lielie ra?otāji, var pabeigt produktu plāno?anu līdz ra?o?anai, pilnīgai nozares ?ēdes tirdzniecībai. Piesakies k?ūt par salīdzino?i zemām attīstības izmaksām funkcionālo mar?ējumu pārtikas, uztura funkcionālo pārtiku, lielākā da?a no ?iem uz?ēmumiem koncentrējas uz produktu plāno?anu un reklāmu, ra?o?ana ir uzticēta ārpusei.

No virtuālas uz reālu, patērētāju prasības pēc funkcionālas pārtikas ir pakāpeniski mainīju?ās no papildu dzīves izdai?o?anas atribūta uz uz dzīvi vērstas slimību profilakses/veselības uzlabo?anas atribūtu, un svara zaudē?anas tendences un epidēmiskās situācijas radītā fitnesa izpratne ir labvēlīga sporta uztura tirgus attīstībai. Saska?ā ar Yano Ekonomisko pētījumu institūta datiem veselības uzturē?anas un veicinā?anas produkti, piemēram, za?ā sula, pamata uzturvielas, piemēram, VC, un skaistumkop?anas produkti, piemēram, hialuronskābe, ie?em pirmo trīs vietu, bet neitrālu un viscerālo tauku uzkrā?anās, ko izraisa mūsdienu dzīvesveids. Visu vecumu grupas sāka pievērst uzmanību "vēdera taukiem un svara zudumam", koncentrējoties uz balinā?anu pret noveco?anos un citiem skaistiem veselības produktu papildu atribūtiem, piemēram, VC un hialuronskābes pieprasījums ir uzrādījis lejupslīdes tendenci, pienskābes baktēriju mērogs ar zarnu regulē?anas funkciju ir uzrādījis strauju izaugsmi, paredzams, ka nākotnē tas turpinās pieaugt. Saska?ā ar Japānas Sporta a?entūras sabiedriskās domas aptauju, arvien vairāk cilvēku apzinās imunitātes un pamata fiziskā spēka stiprinā?anas nozīmi, un trīs galvenie iemesli fiziskās sagatavotības uzlabo?anai ir [vairs nav aiz?emti], [lai novērstu COVID-19] un [izveidotu interesi par sportu]. Cilvēku informētības uzlabo?ana par fizisko sagatavotību un veselību un imunitāti ir likusi pamatus sporta uztura tirgus izaugsmei.

Funkcionālās pārtikas trases straujā attīstība ir piesaistījusi da?ādu uz?ēmumu uzmanību un k?uvusi par nozīmīgu sporta uztura tirgus dalībnieku iesaistī?anās veidu. Speciālās apdro?inā?anas sistēmas ievie?anai arī iepriek?ējo reizi ir epochiska nozīme. Ta?u, laikam ejot, specifisko funkcionālo pārtikas produktu sistēmas prasību dē? īpa?i garantēto produktu uzskaitī?anai ir jāiziet ilgs izpētes un izstrādes, klīnisko izmē?inājumu un politikas procesu pārbaudes laiks, bie?i vien parastie mazie un vidējie uz?ēmumi nevar at?auties augstas pētniecības un izstrādes izmaksas un lēnas laika izmaksas, tāpēc parasti pieteikties konkrētu funkcionālo pārtikas produktu re?istrācijai izvēlas tikai lielie uz?ēmumi vai nozares līderi. Līdz ar to vairāk nekā desmit gadus pēc speciālās apdro?inā?anas sistēmas iek?au?anas sarakstā pre?u re?istrācija no sprādzienbīstamas izaugsmes ir izaugusi līdz izlīdzinā?anai, vai tās būtu ekonomiskās lejupslīdes radītās augstās izmaksas, vai pa?ai nozarei ir tendence piesātināties, jo stiprākiem mazajiem un vidējiem uz?ēmumiem nav iespēju turpināt izdzīvot, tāpēc nozares mērogs savulaik iekrita ?aurajā kaklā. Kop? funkcionālās pārtikas politikas uzsāk?anas 2015. gadā mazajiem un vidējiem uz?ēmumiem ir pavēries jauns kanāls, kā arī iestā?anās sliek??a samazinā?ana un re?istrācijas un iek?au?anas pirms apstiprinā?anas sistēma ir samazinājusi arī uz?ēmumu izmē?inājumu un k?ūdu izmaksas, tāpēc liels skaits uz?ēmumu ir sāku?i mē?ināt pieteikties funkcionālās pārtikas re?istrācijai.

Sporta uztura tirgū pēdējos gados cen?as iegriezties arī mazie un vidējie piena uz?ēmumi, re?istrējot funkcionālo pārtiku. Kā minēts iepriek?, MVU dod priek?roku pārtikas funkcionālās mar?ē?anas politikai, jo tai ir zems slieksnis un pirmās tirdzniecības un pēc tam apstiprinā?anas sistēmas īpatnības. Tajā pa?ā laikā saska?ā ar Yano Ekonomisko pētījumu institūta datiem funkcionālās pārtikas uztura / vispārējās pārtikas / svaigu produktu īpatsvars ir 53,6% / 42,6% / 3,8%, un arī vispārējai pārtikai ir liela da?a, tostarp daudzu nozaru uz?ēmumi, kas ienāk un bagātina funkcionālās pārtikas formu.