Saharozeir disaharīds, kas sastāv no vienas glikozes molekulas un vienas fruktozes molekulas, kas savienotas ar alfa-1,2-glikozīdu saiti. Tā molekulārā struktūra ir salīdzino?i liela un sare??īta, un ?ī struktūra nosaka da?as tās pamatīpa?ības, piemēram, saldumu un ??īdību.

Saharoze galvenokārt nāk no augiem, visizplatītākie ir cukurniedres un cukurbietes. Cilvēki, nospie?ot cukurniedru kātu, ekstrahē sulu, izmantojot virkni filtrē?anas, koncentrē?anas, kristalizācijas un citus procesus, lai iegūtu saharozes kristālus.

Kā viens no visizplatītākajiem saldinātājiem saharoze var nodro?ināt saldumu ēdieniem un dzērieniem, piemēram, mūsu parastajām konfektēm, ?okolādei, cepumiem, kūkām un tā tālāk.

Sukraloze, pla?i pazīstama kā sukraloze, ir mākslīgs saldinātājs bez kalorijām un lielu jaudu. 1976. gadā britu Telly kompānija un Londonas Universitāte kopīgi izstrādāja un patentēja jauna veida saldinātāju, kas tika laists tirgū 1988. gadā, kas ir vienīgais funkcionālais saldinātājs ar saharozi kā izejvielu.

Sukraloze ir balts kristālisks pulveris, kas labi ??īst ūdenī, ar ??īdību 28,2 g/100 ml ūdenī 20 ° C temperatūrā. Tam piemīt ener?ijas trūkums, augsts saldums un augsta dro?ība. Sukralozi iedala da?ādās sintēzes metodēs, piemēram, visas grupas aizsardzības metodē, vienas grupas aizsardzības metodē (viena estera metode), biokatalīzes metodē (enzīmu ?īmiskā metode), rafinozes metodē, tetrahlorozes metodē. Ikdienas dzīvē sukralozi izmanto dzērienos, piena produktos, maizes izstrādājumos un konditorejas izstrādājumos.

At??irība

(1) Saldums
Saharoze ir bie?i lietots saldinātājs, un tās saldums ir relatīvs standarts, ko parasti definē kā 1,0 (pamatojoties uz saldumu). Tā saldums ir salīdzino?i zems, kas var nodro?ināt dabisku saldumu pārtikai, un tas ir pazīstams salduma avots cilvēku ikdienas uzturā, piemēram, konfektēs un konditorejas izstrādājumos.
Sukraloze ir ?oti salda, 400-800 rei?u saldāka par saharozi. Tas nozīmē, ka var izmantot tikai ?oti mazu sukralozes daudzumu, lai sasniegtu tādu pa?u saldumu kā liels daudzums saharozes. Piemēram, dzērienu ra?o?anā var izmantot nelielu daudzumu sukralozes, lai dzēriens būtu pietiekami salds.

(2) Siltums
Saharoze var nodro?ināt cilvēka ?ermeni ar ener?iju, un katrs cilvēka ?erme?a saharozes grams var pilnībā oksidēties un sadalīties, lai iegūtu aptuveni 4 tūksto?us kaloriju. Kad organisms uz?em saharozi, tā gremo?anas traktā tiek hidrolizēta par glikozi un fruktozi, kas pēc tam uzsūcas asinsritē, ?ūnas izmanto kā ener?ijas avotu vai pārvēr?as par glikogēnu uzglabā?anai.
Sukraloze gandrīz nesatur kalorijas. Tā kā sukraloze tik tikko uzsūcas ?erme?a gremo?anas sistēmā un galvenokārt izdalās neskartā veidā ar urīnu, sukraloze ir ideāls salduma aizstājējs cilvēkiem, kuriem jākontrolē kaloriju patēri??, piemēram, diabēta slimniekiem un cilvēkiem ar aptauko?anos.

(3) Dro?ība
Saharoze ir dabiski sastopams cukurs, kas ir dro?s lieto?anai pārtikā normālos daudzumos. Tomēr pārmērīgs saharozes patēri?? var izraisīt vairākas veselības problēmas, piemēram, zobu kariesu, paaugstinātu cukura līmeni asinīs, aptauko?anos un daudz ko citu. Ilgsto?a diēta ar augstu cukura saturu var arī palielināt hronisku slimību, piemēram, diabēta un sirds un asinsvadu slimību, risku.
Sukralozei ir veikts stingrs dro?ības novērtējums, un tā tiek uzskatīta par dro?u parastai lieto?anai. Piemēram, ?īna oficiāli apstiprināja sukralozes lieto?anu 1997. gadā, Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zā?u pārvalde (FDA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un daudzas citas valstis un organizācijas ir apstiprināju?as sukralozi kā pārtikas piedevu.