Sukraloze ir cukura aizstājējs. Tas ir pla?i izmantots mākslīgais saldinātājs. Cilvēki bie?i tiecas pēc cukura aizstājējiem, jo ??tie nodro?ina saldumu, bet nesatur galda cukurā atrodamo kaloriju saturu. Sukralozi bie?i izmanto kā sastāvda?u pārtikas produktos un dzērienos, ko bie?i tirgo kā "bez cukura" vai "svara zudumu", lai samazinātu kopējo kaloriju patēri?u.

Kas ir sukraloze?

Sukraloze ir pla?i izmantots bezbarojo?s mākslīgais saldinātājs bez kalorijām. Sukralozi mākslīgi sintezē no galda cukura (galda cukura), izmantojot daudzpakāpju procesu, kas selektīvi aizstāj trīs hidroksilgrupas cukura molekulā ar trim hlora atomiem. Pēc tam tas tika attīrīts līdz aptuveni 98%. ?īs ?īmiskās modifikācijas nodro?ina, ka sukraloze ir aptuveni 600 rei?u saldāka par galda cukuru. Galaprodukts ir balts, kristālisks, ?oti efektīvs mākslīgais saldinātājs, kas labi ??īst ūdenī. Sukralozes augstā ??īdība ūdenī padara to ideāli piemērotu iek?au?anai da?ādos pārstrādātos pārtikas produktos: maizes izstrādājumos, dzērienos, ko??ājamā gumijā, ?elatīnā un saldētos piena desertos. Personas, kas meklē alternatīvus saldinātājus, parasti dod priek?roku sukralozei, nevis citiem mākslīgiem saldinātājiem, piemēram, aspartāmam un saharīnam. Kā galda cukura atvasinājums, sukraloze saglabā lielu da?u no savas pazīstamās "cukuram līdzīgās" gar?as, bet tai īpa?i trūkst rūgtās pēcgar?as, kas raksturīga citiem cukura aizstājējiem. Sukralozes spēcīgais saldums ?auj izmantot nelielu daudzumu, padarot to par populāru mazkaloriju diētu izvēli. Sukralozes uzsūk?anās ku??a-zarnu traktā ir minimāla, un galvenais izdalī?anās ce?? ir neizmainītā sukraloze izkārnījumos. Tāpēc nav kataboliska (sadalī?anās) procesa, kas apstiprina, ka sukraloze nav ener?ijas un/vai kaloriju avots. Apstiprinājuma un regulējuma statuss Sukralozes lieto?ana pirmo reizi tika apstiprināta 1991.?gadā Kanādā, pēc tam 1993.?gadā Austrālijā un 1996.?gadā Jaunzēlandē. 1998.?gadā ASV Pārtikas un zā?u pārvalde (FDA) apstiprināja sukralozi lieto?anai 15?pārtikas un dzērienu kategorijās un papla?ināja tās izmanto?anu kā vispārēju pārtikas saldumu19. pārtikas piedeva Eiropas Savienībā 2004. FDA regulē sukralozi kā pārtikas piedevu. Saska?ā ar federālo pārtikas, zā?u un kosmētikas likumu saldinātājiem jābūt dro?i lietojamiem. FDA dro?ības noteik?ana ir balstīta uz pla?iem pētījumiem ar dzīvniekiem un klīniskiem pētījumiem, kuros novērtēta toksikolo?ija, teratogenitāte (spēja izraisīt aug?a anomālijas grūtniecības laikā) un kancerogenitāte. Saska?ā ar FDA ieteikumiem sukralozes pie?aujamā dienas devas (ADI) līmenis Amerikas Savienotajās Valstīs ir noteikts 5 mg/kg ?erme?a svara dienā (mg/kg/dienā). Potenciālie ieguvumi no sukralozes lieto?anas svara samazinā?anai bez kalorijām

At??irībā no galda cukura, sukraloze netiek sagremota vai sadalīta ku??a-zarnu traktā un nedarbojas kā kaloriju degviela mūsu organismā. Tāpēc sukraloze ir populāra izvēle cilvēkiem, kuri vēlas aizstāt galda cukuru (1 tējkarote jeb aptuveni 4,2 grami galda cukura satur 16 kalorijas) un samazināt kopējo kaloriju patēri?u. Iek?aujot sukralozi savā uzturā, cilvēki var apmierināt savas saldumu vajadzības, neuztraucoties par papildu kalorijām, kas ir ?oti svarīgi svara kontrolei.

Piemērots diabēta ārstē?anai

Sukralozi mūsu ?erme?i nemetabolizē ener?ijas iegū?anai un neizraisa cukura līme?a paaugstinā?anos asinīs (6). Pamatojoties uz klīniskajiem pētījumiem par sukralozi cilvēkiem ar cukura diabētu, FDA ir secinājusi, ka sukraloze negatīvi neietekmē īslaicīgu cukura līme?a kontroli asinīs cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu. Turklāt virkne klīnisku pētījumu ir parādījusi, ka sukraloze neietekmē ilgsto?u glikozes homeostāzi (ko mēra ar HbA1c glikozilāciju) pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Tāpēc sukraloze ir dro?s saldinātājs diabēta slimniekiem, kuri ievēro diētu ar zemu og?hidrātu saturu. Tomēr, tāpat kā jebkuras diētas izvēles gadījumā, cilvēkiem ar cukura diabētu jākonsultējas ar savu integratīvās vai funkcionālās medicīnas speciālistu, lai izveidotu personalizētu uztura plānu, vienlaikus pārraugot hipoglikēmijas risku no sukralozes uz?em?anas. Iespējamās veselības problēmas un blakusparādības Lai gan regulatori ir pārskatīju?i sukralozes dro?ību, sukralozes nekaitīgums un tās iespējamā ietekme uz veselību bie?i tiek apspriesti. Jo īpa?i toksikolo?iskie pētījumi, kuros novērtēta glikozes regulē?anas, neirotoksicitātes un kancerogenitātes ietekme uz dzīvniekiem, bie?i izraisa spekulācijas.

Pētījumi liecina, ka mākslīgie saldinātāji, tostarp sukraloze, stimulē insulīna sekrēciju ar saldumu receptoriem, kas ekspresēti uz aizku??a dziedzera beta ?ūnām, īpa?i glikozes trūkuma gadījumā. Ir pierādīts, ka sukraloze arī izraisa GLP-1 sekrēciju. GLP-1 ir būtiska glikozes homeostāzei un kopumā uzlabo glikozes izraisīto insulīna sekrēciju. Laika gaitā paaugstināts insulīna līmenis asinīs pēc sukralozes iedarbības galu galā var izraisīt insulīna rezistenci samazinātas receptoru aktivitātes dē?. Glikozes homeostāzes traucējumi (cukura līme?a regulē?ana asinīs) un samazināta jutība pret insulīnu ir galvenās iezīmes, kas saistītas ar vielmai?as traucējumiem. Pastāvīga nespēja efektīvi atkārtoti uz?emt glikozi izjauc cukura līmeni asinīs un izraisa sekojo?u vielmai?as slimību attīstību, piemēram, 2. tipa cukura diabētu, aptauko?anos un dislipidēmiju. Turklāt ievērojami palielinās sirds un asinsvadu slimību attīstības risks. Ietekme uz zarnu veselību un mikrobiomu Sukralozi uzskata par "metaboliski inertu", jo tā netiek absorbēta, bet tiek izvadīta neskarta ar izkārnījumiem. Tas samazina iespēju, ka tas būs zarnu mikrobioma substrāts. Tomēr ir pierādījumi, ka sukralozes iedarbība var netie?i mainīt mūsu zarnu mikrobiotu, jo tiek traucēta cukura līme?a kontrole asinīs vai iespējama imūnsistēmas izraisīta reakcija. Vairāki pētījumi ar dzīvniekiem ir parādīju?i, ka uzturvielu nesaistītu saldinātāju (NNS) patēri?? var izraisīt zarnu mikrobiomu traucējumus; Parādīja palielinātu patogēno baktēriju daudzumu un samazinātu labvēlīgo zarnu baktēriju daudzumu. Tomēr dzīvnieku datu ekstrapolē?ana uz cilvēkiem ir jāveic uzmanīgi, jo to piemērojamība cilvēku veselībai un slimībām var būt ierobe?ota. Klīniskajā pētījumā, kura mēr?is bija izpētīt īstermi?a (14 dienu sausā) sukralozes uz?em?anas ietekmi uz glikozes metabolismu, tika pētīta arī atkārtotas ikdienas NNS uz?em?anas ietekme uz zarnu mikrobiotu. Pētījumā secināts, ka sukraloze neizraisīja būtiskas izmai?as zarnu mikrobiotas bagātībā vai vienmērīgumā. Un otrādi, cits īstermi?a randomizēts kontrolēts pētījums parādīja, ka uztura bagātinā?ana ar NNS var ietekmēt cilvēka mikrobioma funkcionālo potenciālu, un sukralozei ir visnozīmīgākā ietekme. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka abos klīniskajos pētījumos tika pārbaudīta īstermi?a NNS papildinā?anas (tostarp sukralozes) ietekme un ir nepiecie?ami ilgāki ekspozīcijas laiki, lai pilnībā izprastu NNS papildinā?anas ietekmi uz cilvēka zarnu mikrobiomu. Sukralozes un citu NNS ilgtermi?a ietekme uz cilvēka zarnu mikrobiomu ir nepārtrauktu pētījumu joma.

Neirolo?iskie aspekti un ēstgribas regulē?ana Lai gan tiek uzskatīts, ka sukraloze nesatur kalorijas, tā stimulē saldās gar?as receptorus, izraisa insulīna sekrēciju aizku??a dziedzerī un sāk vielmai?as kaskādi, kas atdarina ē?anas stāvokli. Ja nav glikozes, pastāvīga insulīna sekrēcija maina mūsu vielmai?as līdzsvaru un smadze?u ?īmiju. Mūsu gar?as kārpi?as tiek pieviltas, domājot, ka ēdam īstu cukuru. Randomizētā krusteniskā pētījumā dalībnieces ar aptauko?anos uzrādīja palielinātu aktivitāti smadze?u re?ionos, kas saistīti ar reakciju uz pārtiku un atlīdzības apstrādi, kā rezultātā palielinājās kaloriju patēri?? pēc sukralozes patēri?a. ?is pētījums sniedz pārliecino?us pierādījumus tam, ka sukralozes un citu mākslīgo saldinātāju patēri?? ir saistīts ar palielinātu apetīti un tieksmi, pārē?anos un sekojo?u svara pieaugumu un aptauko?anos.